Raksts no portāla iTiesības. Publicēts 30.12.2019
Mediatori, advokāti, tiesneši un daudzi citi profesionāļi ikdienā palīdz risināt citu cilvēku konfliktus un sarežģītas situācijas, kas saistītas ar attiecību problēmām, dusmām, aizvainojumu, sāpēm u.c. smagām emocijām. Ja paši profesionāļi laiku pa laikam nesaņem palīdzību, šāda veida darbs var radīt stresu un pat izdegšanu. Kā būt labam profesionālim, kā attīstīt savu kompetenci, kā atpazīt un noturēt savas profesionālās atbildības robežas, kā nenest darbu līdzi uz mājām – šie ir tikai daži no biežāk uzdotajiem supervīziju jautājumiem.
Kas ir supervizors?
Saskaņā ar supervizora profesijas standartu supervizors ir noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ieguvis supervizora kvalifikāciju un sniedz supervīzijas pakalpojumu – mērķtiecīgi organizētu konsultatīvu un izglītojošu atbalstu, ko profesionālajā kontekstā saņem indivīds, grupa vai organizācija ar mērķi pilnveidot profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti.
No latīņu valdas tulkojot, supervīzija nozīmē “skats no augšas” (super – virs, videre – skatīties). Latvijā vairākās palīdzošajās profesijās, piemēram, sociālajā darbā, mākslas terapijā, psiholoģijā un psihoterapijā supervīziju pazīst jau vairāk nekā 20 gadus. Šajās profesijās supervīzija tiek integrēta profesionālās izglītības iegūšanas procesā. Arī vēlāk tā kā pieredzējušāka un / vai īpašu izglītību ieguvuša speciālista atbalsts un vadība tiek izmantota visā profesionālās darbības laikā.
Mūžu dzīvo – mūžu mācies
Refleksija, mācīšanās caur pieredzi, fokuss uz darba jautājumiem, profesionālās efektivitātes paaugstināšanu, stresa un izdegšanas mazināšanu ir galvenais, kas supervīziju atšķir no citiem konsultatīvā atbalsta un mūžizglītības veidiem. Regulāra supervīziju apmeklēšana mēdz būt obligāta prasība dažādās palīdzošajās profesijās strādājošajiem izdegšanas sindroma[i] mazināšanai vai novēršanai. Supervīzija tiek ieteikta valsts pārvaldē strādājošajiem un arvien biežāk supervīzijas atbalsts tiek izmantota biznesa vidē, palīdzot risināt dažādus jautājumus uzņēmumos un organizācijās. Grūti vai pat neiespējami atrast tādu profesiju, kur nevajadzētu vai nedrīkstētu izmantot supervizora palīdzību. Risināmie jautājumi var būt ļoti dažādi, piemēram, ikdienas komunikācija, sadarbība un attiecību veidošana ar kolēģiem, padotajiem, klientiem, profesionālo robežu apzināšanās, uzņēmuma restrukturizācija vai darbinieku atlaišana, savas prakses uzsākšana, dažādu darba stratēģiju un risinājumu alternatīvu izstrāde un visi citi jautājumi, kas aktualizējas ikdienas darbā.
Atbilstoši Latvijas supervizoru apvienības[ii] un Eiropas supervizoru asociācijas standartiem supervizori darbā balstās uz sistēmiskajā un humānistiskajā pieejā sakņotiem principiem. Tas nozīmē stiprināt klientu spēju uzņemties atbildību par savu problēmu risināšanu un palīdzēt klientiem izmantot gan iekšējos, gan ārējos resursus savu grūtību pārvarēšanai.
Supervizora uzdevums ir jautāt, konsultēt, izglītot un citādi atbalstīt savu klientu, ļaujot katram pašam atrast atbildes, mācīties no savas un citu profesionāļu pieredzes, apgūt jaunas un likt lietā jau esošās prasmes un kompetences, lai ikdienas darbā gūtu arvien vairāk gandarījumu un arvien mazāk pašpārmetumu. Droša, atbalstoša saruna ar supervizoru var pārvērst ieguvumā pat profesionālās kļūdas, neveiksmes, problēmas vai konflikta situācijas, jo analizējot situāciju un uzdodot sev jautājumu: “Kāpēc tā notika? Ko es varētu nākamajā reizē darīt citādi? Kāds atbalsts man vajadzīgs?”, paaugstina iespēju izvairīties no līdzīgām situācijām nākotnē.
Kā notiek supervīzija?
Supervīzijas process parasti sākas ar vajadzību jeb supervīzijas pasūtījuma noskaidrošanu. Pēc tam, kad ir saprasts supervīzijas mērķis, supervizors izveido piedāvājumu un tiek slēgts rakstveida līgums vai mutiska vienošanās par to, kāda veida supervīzija – individuāla, grupas vai komandas, tiks izmantota, cik reizes, cik bieži un cik ilga būs viena tikšanās. Atbilstoši definētajiem mērķiem vēlāk ir iespējams procesa noslēgumā novērtēt rezultātu.
Individuālās supervīzijas kā atbalsta un profesionālās attīstības process labi noder dažādiem darbiniekiem un speciālistiem, neatkarīgi no ieņemamā amata un veicamiem pienākumiem, ja mērķis ir pilnveidoties, apzināties sevi un savas rīcības, attieksmes un kompetences, attīstīt sadarbības prasmes un veicināt darba uzdevumu vai mērķu izpildi.
Grupas supervīzija palīdz risināt ar darbu saistītus jautājumus, kas svarīgi visiem grupas dalībniekiem, ļauj tiem mācīties vienam no otra pieredzes, pilnveidot savu un kopējo nozares speciālistu profesionalitāti.
Komandas supervīzija ir piemērota vadības komandām, struktūrvienību un starp-struktūrvienību komandām, projektu komandām, lai pilnveidotu komandas darba efektivitāti, mācītos atpazīt savas un citu rīcības un attieksmes grupā, vienotos par kopēju izpratni, mērķiem un ikviena darbinieka produktīvu rīcību.
Supervīzija un juridiskās profesijas
Aplūkojot supervīzijas praksi un iespējas dažādu juridisko profesiju vidū, jāatzīst, ka lielākoties šīs nozares profesionāļiem supervīziju izvēle un apmeklēšana ir privāta un personiska iniciatīva un nekādā veidā netiek regulēta no valsts vai profesionālo asociāciju puses. Taču, ja vien ir pieejama informācija un iedrošinājums – līdzfinansējuma vai cita atbalsta veidā, supervīzijas izmantošana varētu kļūt par noderīgu praksi arī juridisko profesiju pārstāvjiem.
Piemēram, Latvijas tiesnešu mācību centrā tiem tiesnešiem, tiesu priekšsēdētājiem un jaunajiem tiesnešiem, kas to brīvprātīgi izvēlas, jau no 2013.gada dažādu projektu veidā vairāk vai mazāk regulāri ir pieejamas supervīzijas. Izvērtējot supervīziju ieguvumus[iii], tika secināts, ka visi dalībnieki bija apmierināti ar supervīziju norisi, atzina to kā vērtīgu un nepieciešamu atbalstu, kā arī ieteiktu arī saviem kolēģiem piedalīties supervīzijās.
Supervīzija mediatoriem
Arī mediatori, kuru profesionālā ikdiena paiet darbā ar citu cilvēku grūtībām un konfliktiem, ir pakļauti izdegšanas riskam. Lielākā daļa mediatoru strādā privātpraksēs un, neskatoties uz to, ka darbs paredz tiešu kontaktu ar cilvēkiem, profesionālajā ziņā mediatori bieži jūtas vientuļi un izolēti. Nevienā no mediācijas jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem supervīzija nav pieminēta un MK noteikumi par Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtību nepieprasa regulāru supervīziju apmeklēšanu. Tādējādi supervīzijas apmeklēšana ir brīvprātīga mediatora izvēle, lai gūtu profesionālo atbalstu, pilnveidotu prasmes un zināšanas. 2019.gada pavasarī veiktajā mediatoru aptaujā[iv] tika noskaidrots, ka mediatoru vidū supervīzija ir labi pazīstama un tiek vērtēta pozitīvi. Tai pat laikā tikai mazāk kā puse no praktizējošiem mediatoriem kādu no supervīzijas veidiem izmanto regulāri. Mediatoru vajadzībām ir piemērotas gan individuālās, gan grupas supervīzijas. Mediatoru aptaujā noskaidrots, ka biežāk tiek izmantotas grupu supervīzijas. Grupas un kolēģu atbalsts, iespēja mācīties ne tikai no savas, bet arī no citu pieredzes, kopīgs darbs un attīstība, tiek spontāni minēti kā būtiski grupu supervīzijas ieguvumi. Savukārt, individuālās supervīzijas labāk noder tam, lai mediators varētu saņemt tieši sev piemērotāko atbalstu, fokusēties uz konkrēto grūtību atrisināšanu un veltīt vairāk laika savu mediācijas gadījuma analīzei.
Balstoties uz pētījumu rezultātiem, šogad biedrība “Mediācija un ADR” pilotprojekta veidā ir izveidojusi mediatoriem piemērotu tālākizglītības programmu, kas tiek organizēta supervīzijas veidā. Šo supervīziju mērķis un, izvērtējot arī galvenie ieguvumi no dalībnieku puses ir:
- Saņemts emocionālais un psiholoģiskais atbalsts, kas vajadzīgs mediāciju vadīšanai un darbam ar konfliktējošiem klientiem;
- Mediatoru tālākizglītība caur refleksiju un mācīšanos no pieredzes;
- Mediatora prasmju un zināšanu pilnveide, analizējot un izspēlējot savus un citu kolēģu mediācijas gadījumus, risinot problēmsituācijas un daloties pieredzē ar citiem kolēģiem;
- Apmierināta vajadzība pēc piederības – stiprinot saikni un attiecības ar citiem praktizējošiem mediatoriem;
- Savu iekšējo un ārējo resursu izmantošana, izveidota atbalsta sistēma profesionālo grūtību pārvarēšanai.
Turpināsim sekot līdzi pilotprojektu norisei un rezultātu izvērtējumam. Ja tiesnešu un mediatoru pieredze arī turpmāk tiks atzīta par noderīgu, iespējams, arī citu nozaru asociācijas vai profesionālās biedrības varētu popularizēt un veicināt supervīziju kā brīvprātīgu, bet efektīvu juridiskajām profesijām noderīgu profesionālā atbalsta, kvalitātes vadības un profesionālās tālākizglītības veidu.
Ja es neiejaucos cilvēku lietās, viņi rūpējas paši par sevi;
Ja es nekomandēju viņus, viņi rīkojas paši;
Ja es nelasu cilvēkiem sprediķus, viņi pilnveidojas paši;
Ja es neuzspiežu cilvēkiem savus uzskatus, viņi kļūst par tādiem, kādi viņi ir.
LAODZI
Rakstu var lasīt: https://itiesibas.lv/raksti/ligumi/ligumi/supervizija-palidz-profesionaliem-neizdegt/15934
© SIA Izdevniecība iŽurnāli
_______________________________________________________________
[i] Izdegšanas sindroms – fiziska un emocionāla izsīkuma stāvoklis, kas rodas ilgstoši strādājot emocionālas spriedzes apstākļos (K.Maslača)
[ii] www.supervizija.lv
[iii] Avota, I., Featherstone, A. (2017). Supervīzija juridiskajām profesijām. No: K. Mārtinsone, S. Mihailova (sast.) Rakstu krājuma Supervīzija: Teorija. Pētījumi. Prakse. Rīga, RSU, 185.-188. lpp
[iv] Kāpiņa, L. (2019). Latvijas mediatoru pieredze supervīzijas izmantošanā. “Mediācija un ADR”. Nepublicēts materiāls