Raksts no portāla iTiesības. Publicēts 26.09.2018
Meklējot informāciju par mediāciju, parasti atrodami stāsti, kā ar tās palīdzību veiksmīgi atrisināti strīdi. Tādējādi var rasties priekšstats, ka sabiedrība savā konfliktēšanas vēsturiskajā attīstībā beidzot sasniegusi virsotni – atklāts brīnumlīdzeklis visu konfliktu risināšanai mierīgā ceļā. Tomēr, atgriežoties pie realitātes, jānorāda, ka mediācija nav panaceja, kas palīdzētu visos dzīves gadījumos un atrisinātu visas problēmas.
Šajā rakstā aplūkošu situācijas, kad mediācija nav piemērots risinājums. Analizēšu arī gadījumus, kad mediatoram un pusēm jārēķinās ar lielākām grūtībām un laika un enerģijas ieguldījumu, tomēr izmantot mediāciju ir iespējams.
Mediācija nevar notikt, ja nav konflikta
Šķiet, ir saprotams, ka neviens nemeklēs mediatoru, ja nav strīda. Tomēr dažkārt esmu satikusi vai tiesā konsultējusi puses, kam mediācija nav iespējama tieši šī iemesla dēļ. Piemēram, prasījums par parāda vai uzturlīdzekļu piedziņu, kur atbildētājs piekrīt parāda esamībai un vienlaikus atzīst savu bezpalīdzību saistību izpildē. Līdzīgi arī alkohola vai citu atkarību gadījumā, kad puse, pret kuru izvirzītas pretenzijas, sirsnīgi nožēlo dzērumā sastrādāto, sola atmest vielu lietošanu vai apņemas vairs neapmeklēt nevienu spēļu zāli, tomēr realitātē nevienai no pusēm nav objektīva pamata noticēt, ka kaut kas varētu mainīties.
Mediācija nav psihisku slimību vai atkarību ārstēšanas metode
Turpinot iepriekš minēto, jānorāda, ka vispār atkarību gadījumos mediācijas iespējas ir samērā nelielas, jo alkoholisms, tāpat kā narkotisko vielu atkarības, mazina pušu spēju pieņemt nopietnus lēmumus, kā arī apšauba ticamību, ka šos lēmumus pildīs. Noteiktu psihisku slimību un personas ierobežotas rīcībspējas gadījumā mediācija tiešā veidā nav iespējama, tomēr atsevišķu jautājumu risināšanai mediācijas procesā var piesaistīt personas aizgādni vai bāriņtiesu.
Mediācija nav iespējama bez abu pušu piekrišanas
Mediācija kā strīda risināšanas veids paredz abu pušu brīvprātīgu piekrišanu un gatavību risināt savu strīdu. Ja kāda puse noraida mediācijas priekšlikumu vai atsakās turpināt jau sāktu mediāciju, tā nav iespējama. Tāpat neviens mediācijas stils vai pat profesionālākais mediators nepalīdzēs, ja otra puse nav pieejama. Piemēram:
- ja strīdā par bērnu prettiesisku aizvešanu nav zināms, kur un kā atrast bērna tēvu vai māti;
- ja saistību strīdā vai strīdā par uzturlīdzekļu piedziņu parādnieks nav atrodams un nav sasniedzams ne telefoniski, ne rakstiski.
Mediators nepilda detektīva vai policista lomu, tādēļ šādās situācijās jāmeklē cits atbalsts.
Ja kādai no pusēm nepieciešama tiesiskā aizsardzība
Tiesiskā aizsardzība dažkārt jānodrošina nekavējoties, piemēram, ģimenes vardarbības situācijās, darba vidē mobinga vai bosinga situācijās, kā arī kreditoru – parādnieku strīdos. Šajos gadījumos mediācijas process var tikt izmantots ļaunprātīgi, lai novilcinātu laiku, pasliktinātu prasītāja situāciju un ietekmētu vardarbības upuri.
Mediācija nedarbosies arī, piemēram, laulības šķiršanas un saistību strīdos, ja kāda no pusēm nav atklāta, slēpj līdzekļus vai ienākumus, tādējādi bez tiesiskās iesaistes un informācijas izprasīšanas situācijas risinājums un lēmuma pieņemšana nav iespējama.
Vardarbības situācijas
Jebkuras mediatoru izglītības ietvaros topošos mediatorus informē, ka mediācija nav piemērota fiziskas, psiholoģiskas vai seksuālas vardarbības gadījumā, ja viena puse baidās no otras un vēlas izvairīties no jebkāda kontakta vai nākotnes attiecībām.
Tāpat mediācijas procesu organizēt nav iespējams, ja piemērots pagaidu aizsardzības līdzeklis pret vardarbību, kas nepieļauj tiešu vai netiešu kontaktu pušu starpā, t.i., aizliegums atbildētājam jebkādā veidā sazināties ar prasītāju un aizliegums atbildētājam, izmantojot citu personu starpniecību, organizēt tikšanos vai sazināties ar prasītāju.
Mediācija nav izmantojama arī tad, ja situācijas risināšanai vai noskaidrošanai nav iespējams iztikt bez kompetentas iestādes vai tiesas izvērtējuma un lēmuma, piemēram, ja ir aizdomas par seksuālu vai citu vardarbību pret bērnu. Šādos gadījumos mediatora piesaistīšana nav lietderīga, un pašu vecāku savstarpējās sarunās pieņemts lēmums par iespējamo vecāka saskarsmi ar bērnu var apdraudēt bērna drošību.
Vienlaikus katra situācija jāizvērtē individuāli un nevajadzētu pēc visām pagātnē piedzīvotām vardarbības attiecībām izslēgt iespēju cilvēkiem vienoties par potenciālu mierīgu līdzāspastāvēšanu nākotnē. Ja kāda no pusēm ir emocionālas vai ekonomiskas vardarbības upuris, vispirms ir jāsniedz psiholoģisks atbalsts psiholoģiskās veselības atgūšanai, pašvērtējuma celšanai un pašcieņas atjaunošanai, lai šī puse varētu objektīvi izvērtēt situāciju, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par to īstenošanu. Arī vardarbībā par vainīgu atzītajai pusei svarīgi vispirms saņemt psihiatrisko un psiholoģisko palīdzību, bet pēc tam iespējama arī mediācija, ja nepieciešams, pieaicinot atbalsta personas un izmantojot cietušā–vainīgā izlīguma metodes jeb taisnīguma atjaunošanas filozofijas pieeju.
Nevienlīdzība un atšķirīgas varas pozīcijas
Mediācijas pieeja var būt mazefektīva, ja strīda jautājumā puses ir atšķirīgās varas pozīcijās un kādai no tām nav iespējams ietekmēt vai kontrolēt lēmumu pieņemšanu un izpildi. Piemēram, darba strīdos jautājumus par organizācijas darbību, struktūru, kārtību un noteikumiem nav lietderīgi risināt organizācijas hierarhijā stipri atšķirīgās pozīcijās esošām personām, zinot, ka lēmuma pieņemšana ir tikai vienas – augstākstāvošās – puses jeb priekšnieka atbildība un kompetence. Šādos gadījumos varas pozīciju līdzsvarošanai var palīdzēt arodbiedrību vai darbinieku pilnvaroto pārstāvju piedalīšanās mediācijas sarunās.
Mediācija nepalīdz sodīt un pārmācīt
Nav lietderīgi gaidīt, ka mediācija būs sods vai tās rezultātā tiks izstrādāts atriebības vai pārmācīšanas plāns. Mediācijas sarunu mērķis ir panākt abām pusēm pieņemamu vienošanos, kurā, protams, var iekļaut arī atvainošanās vai kompensācijas izmaksas, ja abām pusēm tas šķiet taisnīgi un apmierinoši.
Dažkārt mediācija šķiet nederīga, jo puse, pret kuru izvirzīta prasība, vēlas, lai tiesa publiski atzītu prasības nepamatotību un tādējādi atjaunotu cieņu un labo slavu. Tomēr pieredze liecina, ka reizēm puses tieši ar mediāciju atrisina pārpratumus un uzlabo situāciju, izmantojot dažādus radošus risinājumus abu pušu reputācijas stiprināšanai, tostarp atvainošanos un publiskus paziņojumus par turpmāku sadarbību.
Grūtie gadījumi mediācijā
Sākt un turpināt mediāciju ir apgrūtināti, ja puses pašas nav ieinteresētas vai pat klaji izrāda nevēlēšanos kaut ko darīt, lai risinātu situāciju. Mediācijas formāts nosaka, ka puses pašas uzņemas atbildību par konfliktu un tā risinājumu, bet dažkārt lēmumu pieņemšana un atbildība par rezultātu var šķist par smagu un nepanesamu, tādējādi pusēm nepieciešams lielāks spēks un atbalsts, lai turpinātu mediāciju, nevis novirzītu lēmuma pieņemšanu tiesai.
Ja puses nevēlas savstarpēji satikties un arī mediators nevar tikties ar abām pusēm vienlaikus vienā telpā, mediācija var prasīt vairāk laika. Mediatoram lielāka uzmanība jāvelta procesa organizēšanas jautājumiem.
Mediācija ir iespējama arī tad, ja pušu starpā ir asa, agresīva un naidīga komunikācija, tomēr mediatoram jābūt gatavam intensīvākam darbam un sarežģītākiem apstākļiem. Izmantot mediāciju varētu būt grūti arī tad, ja puses ieradušās uz mediāciju, bet kādai no tām nav nekādas motivācijas izbeigt konfliktu, jo konfliktēšana un tiesvedību sākšana vai turpināšana šķiet interesanta un vērtīga pieredze.
Sabiedrības intereses
Ņemot vērā mediācijas konfidencialitāti, tā nav efektīva, ja notiek sabiedrības interesēm svarīga publiska un atklāta lietas izskatīšana. Arī mediācijas procesa elastība un pušu pašu izstrādātas vienošanās, ko kopumā uzskata par mediācijas priekšrocību, var būt trūkums situācijās, kuru tiesisks risinājums kalpotu sabiedrībai kā jauna un vērtīga tiesu prakses pieredze. Tāpat arī gadījumi, kad strīda atrisinājumam nepieciešami likuma precizējumi vai grozījumi, nepanāks vajadzīgo rezultātu mediācijas ceļā.
Rakstu var lasīt: https://itiesibas.lv/raksti/tiesvedibas/tiesvedibas/reizem-mediacija-nav-labakais-risinajums/13971
© SIA Izdevniecība iŽurnāli