Mediācijas tiesiskais regulējums Latvijā

Raksts no portāla iTiesības. Publicēts 30.05.2018

22.05.2014. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Mediācijas likumu (ML). Pašlaik vērojams, ka mediācija kā konfliktu risināšanas metode kļūst arvien populārāka juridisko profesiju u.c. speciālistu lokā. Tomēr plašākai sabiedrībai šis nosaukums joprojām šķiet samērā svešs un nesaprotams. Vai mediācija Latvijā joprojām ir kas jauns? Vai pirmie mediatori tiešām sāka strādāt tikai pirms pāris gadiem, kad parādījās likums?

Mediācijas vēsture Latvijā

Mediācijas nosaukums un tiesiskais regulējums Latvijā tiešām radies samērā nesen. Tomēr Latvijā tā bijusi jau ilgāku laiku pirms ML pieņemšanas. Pirmo praktisko pieeju mediatori, kas bija mācījušies un guvuši pieredzi pie ārvalstu pasniedzējiem, sāka lietot krimināllietu jomā un ģimenes lietās jau divtūkstošo gadu sākumā. Ap 2004.gadu sāka darboties Cietušo atbalsta centra mediatori, kuru pieredzi vēlāk izmantoja, lai nodrošinātu Valsts probācijas dienesta izlīgumu starpnieku funkcijas. 2006. un 2007.gadā bezmaksas ģimenes mediāciju pilotprojekta veidā izmēģināja ieviest tolaik pastāvošā Bērnu un ģimenes lietu ministrija, savukārt no 2007. līdz 2015.gadam bija pieejams Rīgas bāriņtiesas ģimenes mediācijas pakalpojums, ko Rīgas iedzīvotājiem piedāvāja bez maksas.

Lai risinātu konfliktus ar mediāciju, nepieciešamas īpašas prasmes un zināšanas. Pateicoties atsevisķiem valsts un nevalstisko organizāciju atbalstītiem projektiem, sākotnēji mediācijas prasmes īpašos semināros dažādu profesiju pārstāvji ieguva galvenokārt no ārzemju mediācijas pasniedzējiem un treneriem. Pamazām palielinoties vietējo mediatoru praktiskajai pieredzei, tika radītas jaunas iespējas attīstīt mediācijas zināšanas. No 2009.gada vietējās mediācijas organizācijas sāka piedāvāt regulāru mediatoru apmācību gan mediācijas pamatkursā, gan padziļināto prasmju treniņā un specializēto mediatoru tālākizglītības kursos. 2011.gadā Latvijas nevalstiskās organizācijas nodibināja Mediācijas padomi (MP), lai sadarbotos un kopīgi rūpētos par vienotiem mediatoru ētikas, kvalitātes un apmācību standartiem.

Tādējādi līdz 2014.gadam, kad izstrādāja un pēdējā lasījumā pieņēma ML, Latvijā individuāli praktizējošu mediatoru birojos vai dažādu mediācijas organizāciju pārvaldībā bija izveidojusies jau samērā stabila mediācijas prakse. 2010.gadā Latvijā bija ap 50 mediatoru, kas vadīja mediāciju gan krimināllietās, gan arī no civiltiesiskajām attiecībām izrietošos strīdos. Jānorāda, ka būtisks mediācijas klientu pieaugums bija jomās, kur pieejams finansiāls valsts vai pašvaldību atbalsts mediācijai, t.i., krimināllietās un ģimenes lietās.

Likuma izstrāde

Ja mediācija var darboties t.s. “tīrās mediācijas” jeb pašorganizācijas modeļa veidā neatkarīgi no valsts atbalsta vai kontroles, kādēļ bija nepieciešams ML?

Lielākā nozīme mediācijas regulējuma izveidē ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (Direktīva). Direktīvā bija noteikts, ka Latvijai ne vēlāk kā līdz 21.05.2011. jāveic pasākumi tās ieviešanai, tādējādi šī brīža valdībai bija motivācija izstrādāt koncepciju“Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā” un sagatavot pasākumu plānu koncepcijas īstenošanai 2010.–2012.gadam. Mērķis attīstīt alternatīvos strīdu izšķiršanas veidus bija iekļauts jau Tieslietu ministrijas darbības stratēģijā 2007.–2009.gadam, tādēļ vēlme ieviest mediāciju civiltiesisku strīdu risināšanā un veicināt mediācijas attīstību atbilda gan valdības rīcības plāniem, gan sabiedrības vērtībām.

Lai gan izmantot mediāciju nekad nav bijis aizliegts un “tīrās mediācijas” pašorganizācijas modelis darbojās sekmīgi, bija svarīgi novērst risku, ka, palielinoties mediācijas piedāvājumam un pieprasījumam, šī pakalpojuma sniegšanas standarti būtu atšķirīgi un kā mediācija varētu tikt piedāvāti mediācijas idejai, principiem un vērtībām neatbilstoši konsultatīvie vai cita veida pakalpojumi. Tādējādi ML izstrādes mērķi bija šādi:

noteikt vienotus mediācijas procesa pamatprincipus;
veidot kopēju izpratni par pamatterminiem, piemēram, mediācija, mediators, mediācijas dalībnieki, sertificēts mediators, sertificētu mediatoru saraksts un vienošanās;
izskaidrot tiesas ieteiktas mediācijas būtību;
noteikt prasības sertificētam mediatoram.

Vienlaikus ar ML pieņēma arī ar tā ieviešanu saistītus grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), savukārt 2014.gada augustā apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr.443 “Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtība” (MK noteikumi Nr.433).

Pašreizējais regulējums

ML noteikts, ka tā mērķis ir vairot saskaņu un mieru sabiedrībā, lai radītu tiesiskus priekšnoteikumus un veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu, sekmējot sociālo attiecību harmonizāciju. Lai mierīgā veidā panāktu abpusēji pieņemamu vienošanos, mediāciju var izmantot gan domstarpību risināšanai ārpustiesas, gan arī tiesvedības procesā.

Mediācijas un mediatora jēdziens

ML definēts, ka mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.

Kā mediatoru puses var brīvi izvēlēties jebkuru fizisko personu, kas piekritusi vadīt šo procesu. Savukārt, lai kļūtu par sertificētu mediatoru, personai jāpierāda, ka tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvusi mediāciju, jānokārto sertifikācijas pārbaudījums un jāsaņem sertifikāts, kas nodrošina tiesības viņu iekļaut sertificētu mediatoru sarakstā. Tādējādi svarīgi ievērot, ka pusēm ir brīvība strīda risināšanai izvēlēties jebkuru mediatoru un pat jau sāktas tiesvedības jebkāda mediācijas procesa rezultātā panākta vienošanās, ja vien puses iesniegs tiesā apliecinājumu par mediācijas rezultātu, ir pamats izbeigt tiesvedību. Tomēr, ja mediāciju iesaka tiesa, puses informē par iespēju izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta.

Ne tikai mediatoriem, bet arī klientiem ieteicams ievērot ML definētos mediācijas pamatprincipus:

brīvprātība;
konfidencialitāte;
pušu vienlīdzība un sadarbība;
mediatora neitralitāte un objektivitāte.

Tieši šo pamatprincipu ievērošana palīdz atpazīt mediatora darbu, salīdzinot to ar citiem strīdu izšķiršanas, konsultēšanas, atbalsta vai palīdzības sniegšanas veidiem.

ML arī skaidrots, kā noslēgt mediācijas līgumu, kas ir pušu apņemšanās savu strīdu risināšanai izmantot mediāciju. Savukārt, lai mediāciju neizmantotu kā iespēju vilcināt laiku un izvairīties no lēmuma pieņemšanas, precīzi noteikti mediatora izvēles, mediācijas sākšanas vai arī mediācijas priekšlikuma noraidīšanas termiņi.

Tiesas ieteikta mediācija

Atbilstoši ML un grozījumiem CPL jau no 01.01.2015. Latvijā darbojas tiesas ieteikta mediācija. Proti, tiesnesim ir pienākums, skatot civiltiesiskos strīdus prasības tiesvedības kārtībā, vairākkārt piedāvāt pusēm izmantot strīda risināšanai mediāciju:

pēc lietas ierosināšanas, nosūtot atbildētājam iesniegto prasības pieteikumu un paziņojot prasītajam par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam, lūdzot paskaidrojuma sniegšanai noteiktajā termiņā paziņot tiesai, vai persona piekrīt izmantot mediāciju;
sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē;
lietas iztiesāšanas gaitā, līdz pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja puses piekrīt izmantot mediāciju lietas iztiesāšanā, tiesa atliek tās izskatīšanu, nosakot termiņu (ne ilgāku par 6 mēnešiem) mediācijas izmantošanai. Izvēloties tiesas ieteiktu mediāciju, pusēm jāiesniedz tiesā pierādījumi par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā 7 dienas pēc mediācijas beigām. Ja tiesa apstiprinājusi izlīgumu vai tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta vienošanās mediācijā, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstisks apliecinājums par mediācijas rezultātu, ir iespējams atgūt pusi no samaksātās valsts nodevas.

Mediatoru sertificēšana

Ņemot vērā ML izstrādes mērķi nodrošināt pieeju kvalitatīvam mediācijas procesam, ML noteikta vienota mediatoru sertificēšanas kārtība, kas regulēta MK noteikumos Nr.433. Par sertificētu mediatoru var kļūt persona, kas atbilst šādām pazīmēm:

tai ir nevainojama reputācija;
sasniegusi 25 gadu vecumu;
ir augstākā izglītība;
prot valsts valodu augstākajā līmenī;
izgājusi mediatora apmācības kursu ne mazāk kā 100 stundu apmērā;
sekmīgi nokārtojot mediatora zināšanu un prasmju pārbaudījumu un ieguvusi mediatora sertifikātu.

Atbilstoši ML prasībām tika izveidota Sertificētu mediatoru padome (SMP), kas ir autonoms pašpārvaldes publisko tiesību subjekts, kura atbildība ir rīkot mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu ne retāk kā reizi gadā un lemt par sertifikāta darbības izbeigšanu vai apturēšanu, līdz ar to rūpēties arī par kopējo sertificētu mediatoru saraksta uzturēšanu un tajā esošo datu aktualizēšanu. Pēc ML pieņemšanas bijuši jau 4 mediatoru sertifikācijas pārbaudījumi, un šobrīd SMP sarakstā ir 50 sertificēti mediatori.

Kopsavilkums

Apkopojot iepriekš aplūkoto, secināms:

Latvijā pašorganizācijas veidā mediatori un mediācijas pakalpojums darbojas jau vairāk nekā 10 gadu;
tiesas ieteikta mediācija sāka darboties 01.01.2015. pēc ML pieņemšanas, likumā definējot vienotus mediācijas pamatprincipus un pamatnoteikumus, kā arī kopējus mediatora kvalifikācijas kritērijus un sertifikācijas procesu;
vienotu mediācijas standartu ievērošanu kā arī pārkāpumu izskatīšanu sertificētu mediatoru vidū uzrauga SMP;
ja mediatori nav sertificēti, bet darbojas kā biedri kādā no nevalstiskajām mediatoru organizācijām, viņu darbību uzrauga un atbilstību Eiropas Mediatoru ētikas kodeksa principiem izvērtē MP.

Rakstu var lasīt: https://itiesibas.lv/raksti/saistibu-tiesibas/saistibu-tiesibas/mediacijas-tiesiskais-regulejums-latvija/13463