Raksts no portāla iTiesības. Publicēts 07.07.2017
Svešvārds “mediācija” latviešu valodā ir ieviests pēdējos gadu desmitos, lai apzīmētu ārpustiesas vai tiesai alternatīvu strīdu risināšanas veidu – brīvprātīgas sadarbības procesu, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību (Mediācijas likuma (ML) 1.pants).
Mediatora uzdevumi
Puses vēlas izbeigt konfliktu, bet nespēj atrisināt strīdu pašu spēkiem, tādēļ aicina palīgā neitrālu vidutāju. Mediatora uzdevums ir sniegt drošu vidi un atbalstošu klātbūtni, lai strīdā iesaistītās personas spētu runāt par sevi un sadzirdētu otru pusi, kā arī palīdzēt veidot savstarpējo sapratni par konflikta pamatā esošajām svarīgajām, bet ilgstoši vai akūti neapmierinātajām vajadzībām. Tas nodrošina iespēju rast abpusēji pieņemamus domstarpību risinājumus, izvairoties no konflikta padziļināšanas un ilgstošām tiesvedībām.
Vēsture un statistika
No 2014.gada jūnija, kad spēkā stājās ML, uz šo tiesību aktu var atsaukties, gan skaidrojot mediācijas procesa norisi, gan raksturojot mediatora lomu un uzdevumus. Tomēr tas nenozīmē, ka līdz 2014.gadam mediācija Latvijā netika izmantota. Pirmās organizētās topošo mediatoru grupas apguva mediācijas prasmes jau 2004.gadā. Drīz pēc tam tika uzsākti arī lielāka apjoma projekti, kur tika iekļautas mācības šo specifisko zināšanu un prasmju iegūšanai. Līdz ar to tika dibinātas arī pirmās domubiedru – mediatoru un citu alternatīvu dostarpību risināšanas (ADR) atbalstītāju – organizācijas un biedrības. Piemēram, lielākajai nevalstiskajai organizācijai “Mediācija un ADR” 2015.gada aprīlī bija pastāvēšanas desmitgade, savukārt likumā noteikto funkciju izpildei izveidotā Sertificētu mediatoru padome 2015.gada novembrī atzīmēja savu 1.darbības gadu.
Šo organizāciju biedri – mediatori un sertificēti mediatori – 5 gadu laikā regulāri apkopojuši sava veiktā darba statistiku, tādējādi ļaujot noteikt svarīgākās tendences šī pakalpojuma attīstībā.
Atbilstoši kolēģu sniegtajai informācijai Latvijā mediāciju visbiežāk izmanto ģimenes strīdu gadījumos. Tie ir apmēram 80% no visa mediatoru veikuma. Šādu situāciju ir veicinājuši vairāk vai mazāk regulāri valsts un pašvaldības atbalstīti projekti, kuru ietvaros ģimenēm ar bērniem bijusi iespēja saņemt mediatora pakalpojumus bez maksas.
Komercstrīdu proporcija, salīdzinot ar ģimenes un citu civillietu gadījumiem, par šiem gadiem neatkarīgi no statistikas apkopošanas metodēm un avotiem nav mainījusies – tie ir apmēram 9% no visu mediācijas gadījumu skaita. Tā kā mediāciju nereti uztver un raksturo kā cilvēku attiecības saudzējošu un harmonizējošu metodi, mēģināju saprast, vai minētā izpratne neierobežo šī strīdu risināšanas veida pielietojumu. Lai salīdzinātu savu pieredzi ar citu kolēģu piedzīvoto, veicu intervijas ar komerclietās praktizējošiem sertificētajiem mediatoriem un jautāju, vai un kādas mediatoru prasmes, attieksme un vērtības varētu būt piemērotas komercstrīdu risināšanā.
Kas veic komercstrīdu mediāciju?
Ielūkojoties ML, secināms, ka mediācijas procesu var vadīt mediatori vai sertificēti mediatori. Kā mediatoru savu strīdu risināšanai puses var brīvi izraudzīt jebkuru fizisko personu, kas ir piekritusi vadīt mediāciju, savukārt sertificēts mediators ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apguvis mediāciju un saņēmis sertifikātu, kas nodrošina tiesības tikt iekļautam sertificētu mediatoru sarakstā. Tā kā visi iespējamie speciālisti, kurus puses varētu izvēlēties mediatora lomai, nav saskaitāmi un aptaujājami, pētījuma ietvaros apkopota sertificēto mediatoru pieredze un viedokļi. Pētījuma izlasi veidoja 16 mediatori, kas laikā no 2015. līdz 2017.gadam ir vadījuši komercstrīdu mediācijas kopumā 36 gadījumos.
Aptaujātie mediatori izglītības un nodarbošanās ziņā ir no dažādām jomām, tomēr dominē juridiskās profesijas – advokāti un juristi, kā arī finanšu un uzņēmējdarbības speciālisti, psihologi, sociologi, sociālā darba speciālisti u.c., kas samērā ilgstoši – no 5 līdz 10 un vairāk gadiem – darbojušies mediācijas jomā.
Vairumam aptaujāto sertificēto mediatoru minētajā 2 gadu laika posmā ir bijuši 1 – 3 komercmediācijas gadījumi, bet daži mediatori ir vadījuši 5 un vairāk komercstrīdu mediācijas.
Nevar teikt, ka sertificētie mediatori specializētos tikai komerclietās, jo vairums mediatoru strādājuši ar komercstrīdu gadījumiem paralēli mediācijai ģimenes lietās, citos civilstrīdos vai krimināllietās. Tomēr bija daži mediatori, kas, raksturojot savu pieredzi, minēja, ka viņu vienīgā pieredze mediācijā ir finanšu vai uzņēmējdarbības strīdu risināšana.
Mediatora izvēle
Mediatora izvēli klienti uztver atbildīgi. Daži aptaujātie kolēģi norāda gadījumus, kad viņus kā mediatorus izvēlas, ņemot vērā pozitīvu iepriekšējo sadarbības pieredzi, citu klientu atsauksmes vai speciālistu rekomendācijas. Citi mediatori norādīja, ka klienti bija rūpīgi izvērtējuši iespējamo mediatoru izglītību, iepriekšējo darba pieredzi un uzticējušies tam mediatoram, kuru atzinuši par attiecīgās jomas labāko ekspertu.
Arī paši mediatori atzīst, ka labprātāk izvēlas strādāt nozarēs, kurās jūtas kompetenti, lai gan mediatora uzdevums nav dot padomus, klientu vietā meklēt risinājumus un sniegt eksperta vērtējumus. Jomas pārzināšana mediatoram nodrošina labāku pārliecību par sevi, tādējādi arī klientiem rada drošāku sajūtu un spēju uzticēties mediācijas procesam, līdz ar to arī vairāk spēka un gatavības uzņemties atbildību par savu konfliktu un tā risinājumu.
Kas izmanto komercstrīdu mediāciju?
Detalizētāk aplūkojot komercstrīdu mediācijas gadījumus, atklājās, ka puses, kas izvēlas mediāciju, kā arī gadījumu raksturs ir ļoti atšķirīgs. Strīdus risina gan privāti uzņēmumi savā starpā, gan valsts vai pašvaldības uzņēmums ar privātu komercsabiedrību.
Mediācijas gadījumu skaitā ir arī vairāki veiksmīgi atrisināti strīdi starp komercuzņēmumiem, piemēram, banku un patērētāju vai bankas klientu. No vairākiem mediācijas gadījumiem, kuros risināti strīdi starp konfliktējošiem biznesa īpašniekiem vai akcionāriem, saņemtas gan pozitīvas atsauksmes par atrastajiem radošajiem risinājumiem, kas apmierina pušu intereses daudz efektīvāk, nekā to varētu panākt tiesvedības gadījumā, tomēr ir arī gadījumi, kad risinājums nav panākts.
Par komercmediācijas gadījumiem tika uzskatīta arī organizāciju iekšējo strīdu un darba strīdu risināšana ar mediatora palīdzību. Atsevišķos gadījumos veikta pārrobežu mediācija, risinot strīdu par saistību izpildes termiņiem un apjomu starp vietējo Latvijas uzņēmumu un starptautisku uzņēmumu.
Komercstrīdu mediācijā risināmie jautājumi
Mediācijā risināmie jautājumi visbiežāk attiecināmi uz dažādiem saistību izpildes un apjoma strīdiem, piemēram, finanšu darījumiem, būvniecības, celtniecības vai pakalpojumu un piegādes jautājumiem. Liela daļa mediācijas gadījumu saistīti ar uzņēmuma īpašnieku maiņu, biznesa sadali, īpašuma faktisko sadali vai kopīga biznesa turpināšanas nosacījumiem. Tāpat arī mediatoru meklē gadījumos, ja strīds ir par īpašumiem, robežām, līguma nosacījumiem.
Tikai dažos gadījumos ir bijuši mēģinājumi veikt mediāciju, kad tiek apstrīdēti konkursa vai iepirkuma rezultāti. Iespējams, šie gadījumi tiešām nav piemēroti ārpustiesas strīdu risināšanai, īpaši, ja kāda no pusēm vēlas panākt publicitāti, kas palīdzētu cīnīties pret pastāvošo sistēmu un veikt izmaiņas attiecīgajā struktūrā.
Mediācijas ieguvumi
Lai gan komerclietas asociējas ar saprātīgiem un racionāliem apsvērumiem, mediācijas ieguvumu vai priekšrocību izvērtējumā, pirmkārt, parasti norāda emocionāla rakstura argumentus: konfidencialitāte, droša vide un iespēja saglabāt reputāciju, kā arī līdzšnējo komunikācijas šķēršļu novēršana, pārpratumu vai informācijas noskaidrošana. Tādējādi tiek radīti labvēlīgi apstākļi un iespējas biznesa attiecību saglabāšanai un turpmākas sadarbības uzlabošanai.
Protams, komersantiem iespējamie ietaupījumi – īpaši finanšu un laika ziņā – ir svarīgi. Aplūkojot resursu saglabāšanu, kā nozīmīgs ieguvums tiek minēts arī apstāklis, ka, vienojoties mediācijas ceļā, tiek saudzēti pušu cilvēkresursi – nav jādomā par turpmākajām konflikta vai tiesvedības stratēģijām, mazinās emocionālā spriedze, rezultātā radot pozitīvu ietekmi uz iesaistīto cilvēku veselību un psiholoģisko klimatu uzņēmumā.
Savukārt kā bieži vien neplānotus, bet realitātē pozitīvus mediācijas rezultātus klienti ir minējuši radošus, nestandarta problēmu risinājumus, kurus bija iespējams rast, pateicoties sarunu laikā radītajai savstarpējās uzticēšanās gaisotnei un abu pušu svarīgo vajadzību noskaidrošanai.
Ieskatam aplūkošu mediācijas gadījumu piemērus, kad konflikta cēloņu un emocionālā fona atklāšana ir noderīga lietišķu darījuma strīdu risinājumā.
Biznesa attīstības jautājumos izveidojies konflikts starp 2 īpašniekiem, no kuriem vienam (A) ir daudz plānu un ideju, bet tās nav iespējams realizēt, jo otrs īpašnieks (B) atsakās sadarboties un bloķē vai sabotē jebkādu lēmumu pieņemšanu.
Lai gan puses vēlas risināt jautājumus lietišķi un racionāli, mediators atklāja, ka darījumu līmeņa saruna nevar atrisināt patieso problēmu. Bija svarīgi, lai tiktu atpazītas un akceptētas emocijas, kas ir konflikta pamatā, ņemot vērā, ka īpašnieks B jau ilgstoši jūt aizvainojumu, vilšanos, sarūgtinājumu, dusmas un netaisnības izjūtu par to, ka īpašnieks A savu daļu ieguvis, apejot otra īpašnieka tiesības. Rezultātā sena – jau kopīpašuma sākuma fāzē radusies – problēma rada būtiskas sekas, jo ir paralizēta biznesa darbība, tiek bloķētas visas attīstības idejas un ieceres, īpašuma vērtība krītas, kā rezultātā abi īpašnieki ir zaudētāji.
Šķiet, konkrētajā gadījumā ir skaidri saskatāms “vainīgais”, jo viena puse taču ir gatava sadarbībai, piedāvājumiem, bet otrai diemžēl nav nekādas intereses sadarboties. Aplūkojot šo situāciju neitrāla mediatora acīm, atklājas, ka daudzus gadus ilgā konfliktēšana ir veids, kā viena puse cenšas atgūt vai mazināt savus emocionālos zaudējumus – neveselīgā vēlme atriebties balstās labi saprotamā, pieņemamā un veselīgā, bet neapmierinātā taisnīguma vajadzībā: “Īpašumu ieguva negodīgi, bet tagad viņš saņem pēc nopelniem”.
Mediācija šādā gadījumā ir teju vienīgais veids, kā atrisināt situāciju, jo neformālā procesa ietvaros var notikt saruna par klienta ilgstoši neapmierinātajām taisnīguma, cieņas, atvainošanās un piedošanas vajadzībām. Tikai tad, kad šīs emocionālās vajadzības tiek apmierinātas – kaut vai tikai nosaucot, akceptējot un atzīstot, ka tās ir dabiskas, var tikt apturēta destrukcija un sākties savstarpēja sadarbība biznesa attīstībai.
Līdzīga situācija bija gadījumā, kad tika risināts ilgu gadu laikā audzis strīds par īpašuma robežām. Mediācijas laikā abas strīdā esošās puses pirmo reizi sāka sarunāties pēc daudzu gadu klusēšanas. Īpašnieki, kam kādreiz bija labas attiecības un kas uzskatīja viens otru par draugu kopš jaunības, šajās sarunās atklāja viens otram savas izjūtas – sarūgtinājumu, vilšanos un dusmas, tai skaitā netaisnības izjūtu par veidu, kā notikusi robežas iezīmēšana, kā arī aizvainojumu par šķietami otru pusi ignorējošo vai nicinošo attieksmi. Kad smagās emocijas ar mediatora palīdzību tika bez vainošanas uzklausītas, pieņemtas un nosauktas, 5 gadus ilgusī tiesvedība tika izbeigta ar izlīgumu 1 stundu ilga mediācijas procesa laikā.
Rakstu var lasīt: http://itiesibas.lv/raksti/komercdarbiba/komerctiesibas/mediacija-citada-komercstridu-risinasana/12003
© SIA Izdevniecība iŽurnāli