Raksts no portāla iTiesības. Publicēts 29.06.2018
Sertificētu mediatoru padome ir izsludinājusi 2018. gada mediatoru sertifikācijas pārbaudījumu, kas sāksies 25.septembrī. Šī būs jau piektā reize, kad mediatori tiek aicināti papildināt savas teorētiskās un praktiskās zināšanas un visu apgūto demonstrēt speciāli šim nolūkam izveidotai mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijai, lai rezultātā saņemtu savu mediatora sertifikātu.
Latvijā konfliktu risināšanā iespējams darboties gan ar, gan bez mediatora sertifikāta. Mediācijas likumā (ML) paskaidrots, ka mediators ir pušu brīvi izraudzīta fiziskā persona, kura ir piekritusi vadīt mediāciju. Savukārt, sertificēts mediators ir mediators, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir apguvis mediāciju un saņēmis sertifikātu, kas dod tiesības tikt iekļautam sertificētu mediatoru sarakstā.
Kāpēc sertificēties?
Vai ir kāda jēga izdot naudu par sertifikācijas pārbaudījumu (205 EUR), gatavoties pārbaudījumam, lasot literatūru, pētot teorijas, trenējot mediācijas prasmes, nervozēt pirms eksāmena un piedzīvot stresu pārbaudījuma laikā?
Apjautājoties, ko par iepriekšējos gados pieredzēto šobrīd domā sertificētie mediatori, uzzināju, ka kolēģi savu izvēli nenožēlo. Šķiet, ja mediatora vārds ir sertificētu mediatoru sarakstā, ir lielāka iespēja tikt izvēlētam un pieaicinātam gan tiesas ieteiktas mediācijas gadījumā, gan arī citu strīdu vai domstarpību risināšanai. Domājams, ka visi sertificētie mediatori novērtē sertifikātu kā savas kvalifikācijas apliecinājumu. Tas ir devis iespēju justies piederīgam sertificētu mediatoru kopienai – līdzīgi domājošu profesionāļu saimei. Tīri praktiski tas nozīmē komunicēt ar kolēģiem, būt informētam par notiekošo mediācijas jomā, iesaistīties valsts finansētos projektos.
Savukārt, runājot par mediatora sertifikācijas pārbaudījumu, kolēģi apliecina, ka arī gatavošanās laiks ir bijis kā ieguvums. Bija vērtīgi “sistematizēt zināšanas”, “paskatīties uz mediāciju gan no teorētiskās, lasot likumu krustu šķērsu, gan praktiskās puses”, būt apzinātākam, supervizēties un izkopt mediatora prasmes, iemaņas, mediācijas tehnikas praktisko treniņu veidā.
Kas var sertificēties?
Saskaņā ar pastāvošo normatīvo regulējumu par sertificētu mediatoru var būt cilvēks, kas sasniedzis 25 gadu vecumu, kā reputācija ir nevainojama, kas nav notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, nav aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā. Sertificētiem mediatoriem ir augstākā izglītība bez jomas vai nozares ierobežojuma, kā arī valsts valodas prasmes augstākajā līmenī.
Lai kļūtu par sertificētu mediatoru, nepieciešams apgūt mediatora apmācības kursu ne mazāk kā 100 akadēmisko stundu apmērā. Šobrīd nav ierobežojumu mediācijas kursu izvēlei. Tā var būt vienlaidu mediācijas izglītības programma, ko piedāvā kāda no mediācijas organizācijām vai izglītības iestādēm (jaunāko informāciju par mācībām parasti publicē www.mediacija.lv), tie var būt dažādi atsevišķi Latvijā vai ārvalstīs pie dažādiem pasniedzējiem apgūti mediācijas semināri vai kādā no augstskolām apgūtie kursi mediācijā.
Ja iegūta mediācijas izglītība vismaz 100 stundu apmērā, tad, gatavojoties pretendēt uz mediatora sertifikātu, mediatoram pašam būtu kritiski jāizvērtē, vai nav nepieciešams kādā no tematiem padziļināt savas zināšanas. Ministru kabineta noteikumi Nr.433 “Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtība” (MSAK) nosaka, ka, sertifikācijas pārbaudījumu kārtojot, tiks pārbaudītas kandidāta zināšanas un prasmes šādās jomās:
- mediācijas teorētiskie pamati un tiesiskais regulējums;
- konflikta analīzes un apstrādes veidi;
- metodes un paņēmieni mediācijā;
- mediatora ētika un mediācijas procesa principi;
- bērnu tiesību aizsardzība mediācijā.
Kā notiek sertifikācijas pārbaudījums?
Lemjot par to, vai kļūt par sertificētu mediatoru, bieži tiek uzdoti jautājumi par to, kas gan notiek pārbaudījumā un kā tiek vērtēti mediatori. Saskaņā ar MSAK sertifikācijas pārbaudījumam ir 3 daļas:
- 1.daļā kandidāts sniedz rakstiskas atbildes uz 30 testa jautājumiem;
- 2.daļā kandidāts rakstiski sniedz atbildes uz 2 teorijas jautājumiem;
- 3.daļā izspēlē mediācijas vadīšanu biļetē aprakstītā konkrētā konfliktsituācijā, sākot no biļetē norādītās mediācijas procesa fāzes.
Parasti 1. un 2. pārbaudījuma daļa notiek vienā dienā. Gatavojoties testam, jāņem vērā, ka mediācija pēc savas būtības ir elastīgs process, pielāgots konflikta jomai un specifikai un parasti tiek īstenots atbilstoši mediatora personībai un darba stilam, ietekmējoties no mediatora pamata profesijas un specifiskajām zināšanām. Tā ir veidojusies, balstoties dažādās teorētiskajās pieejās un katra skola uzsver atšķirīgus jautājumus un pamatpieņēmumus. Tādējādi dažādās valstīs un atšķirīgās skolās izglītību guvušiem mediatoriem reizēm var būt pat pretēja izpratne par to, kas ir pareizi vai nepareizi, vadot mediācijas sarunas. Tāpēc varam iedomāties, ka pārbaudījuma kontekstā galvenie avoti, kur gūt skaidras un nepārprotamas atbildes uz testa jautājumiem par mediāciju, ir normatīvie akti (piemēram, ML, MSAK, Civilprocesa likums, Bērnu tiesību aizsardzības likums, kā arī Sertificētu mediatoru ētikas kodekss).
Ja mediators ir pietiekami labi apguvis mediācijas ētisko un tiesisko regulējumu un 1 stundas laikā pareizi atbildējis vismaz uz 22 no 30 testa jautājumiem, pēc pārtraukuma un 1.daļas rezultātu paziņošanas mediators tiek aicināts uz pārbaudījuma 2.daļu. Tā sākas ar biļešu izlozi un kandidātam tiek vēlreiz dota stunda laika, lai rakstiski atbildētu uz diviem jautājumiem par mediācijas teoriju, piemēram, mediācijas pamatprincipiem, procesa struktūru, konflikta analīzi, mediatora darba metodēm, paņēmieniem un tehnikām utt.
Visus 2.daļas darbus izlasa un 10 ballu skalā novērtē katrs komisijas loceklis. Vērtējumi tiek apkopoti, un iegūts kandidāta darba vidējais vērtējums. Ja saņemtas vismaz 7 balles, sertifikācijas pārbaudījuma 2.daļa ir nokārtota. Ja kandidāts eksāmena 2.daļā saņēmis vidējo vērtējumu, kas ir zemāks par 7 ballēm, viņam nav tiesību piedalīties sertifikācijas pārbaudījuma 3.daļā.
3.pārbaudījuma daļa parasti notiek vidēji 1 vai 2 nedēļu laikā pēc 1.eksāmena dienas. Kandidāti tiek aicināti uz konkrētu laiku, lai pārbaudījuma noslēdzošajā daļā komisijai demonstrētu savas mediatora prasmes mediācijas izspēlē. Pēc tam, kad izlozēta 3.daļas biļete ar konfliktsituācijas aprakstu, kandidāts sagatavojas mediācijas vadīšanai un vada noteiktu mediācijas procesa posmu atbilstoši aprakstītajai situācijai ne ilgāk kā 40 minūtes. Konfliktējošo klientu lomās parasti iejūtas brīvprātīgie lomu spēlētāji, kuri pirms tam piedalījušies mediācijas mācībās un lomu spēļu sagatavošanas nodarbībās. Arī šīs daļas vidējam vērtējumam pēc visu komisijas locekļu vērtējumu apkopošanas jābūt vismaz 7 ballēm, lai pārbaudījums tiktu uzskatīts par sekmīgi nokārtotu un mediatoram tiktu izsniegts kvalifikāciju apliecinošais sertifikāts.
Kā saprast, vai varu būt par mediatoru?
Bez iepriekš aprakstītajiem mācību procesiem un pārbaudījuma procedūrām mediatora tapšana nav iespējama bez iedziļināšanās sevī, savas dzīves un savas personības izpētes, savu vajadzību apzināšanās. Šķietami vienkārši jautājumi sev – kāpēc vēlos kļūt par mediatoru? Kādas manas vajadzības tiks apmierinātas, ja strādāšu par mediatoru?
Mediatoram būt ir vieglāk, ja nebēgat no konfliktiem, ja spējat strādāt ar konfliktiem, pieņemt konfliktus kā dzīves sastāvdaļu un iespēju attīstībai. Tai pat laikā būtu labi, ja mediators nebūtu pārāk konfliktējoša personība – cilvēks, kurš pats izraisa konfliktus vai gūst baudu vai prieku no citu cilvēku konfliktiem.
Lai spētu būt blakus klientiem – cilvēkiem, kuri ir noguruši vai pat cieš no konfliktiem un vēlas tos atrisināt, pašam mediatoram ir jābūt gatavam stāties kontaktā ar saviem iekšējiem konfliktiem, vēlreiz pārskatīt savu dzīves stāstu un konfliktu pieredzi, atrodot jēgu un nozīmi – ieguvumus no tā, kas noticis.
Sevis apzināšanās un gatavība pašam savā dzīvē ieviest jaunus – cieņā un sadarbībā balstītus konfliktu risināšanas paradumus pēc tam arī ļaus atrast vispiemērotāko mediācijas vadīšanas stilu, būt atvērtam un patiesam, neitrālam un reizē iejūtīgam profesionālim. Ja jūtat, ka vēlaties attīstīt un izmantot savas prasmes vadīt sarunas, esat gatavs uzklausīt, sadzirdēt un klientiem palīdzēt saprast sevi un otru, ja ticat, ka sevis un citu cilvēku iepazīšanas darbs ir kā radīts jums, droši nāciet un pievienojieties mediatoru pulkam.
Noderīgas saites:
Rakstu var lasīt: https://itiesibas.lv/raksti/aktualitates/aktualitates/ka-klut-par-mediatoru/13598
© SIA Izdevniecība iŽurnāli